Sastrēgumi un ceļu satiksmes drošības problēmas ir globāla mēroga jautājums, kas var tikt risināts dažādos veidos. Viens no risinājumiem ir vidējā ātruma kontroles sistēma. Ar vidējā ātruma radariem iegūtie dati var tikt izmantoti, lai analizētu ceļu satiksmes plūsmu, identificētu bīstamus ceļa posmus un veiktu nepieciešamos uzlabojumus infrastruktūrā, lai veicinātu drošību.
Lasiet tālāk, lai uzzinātu, kas ir vidējā ātruma kontroles radari, kā tie darbojas un kur Latvijā tādi ir uzstādīti.
Vidējā ātruma radari – kā tie darbojas?
Vidējā ātruma kontroles sistēma ir tehnoloģiska ierīce, kas tiek izmantota ceļu satiksmes kontroles un drošības uzlabošanā. Šie radari mēra vidējo ātrumu ar kādu automašīna veic attālumu starp diviem noteiktiem punktiem uz ceļa un salīdzina to ar atļauto ātrumu. Šādā veidā radari spēj noteikt, vai transportlīdzeklis ir pārsniedzis atļauto ātrumu.
Vidējā ātruma mērīšanas sistēmā ir ieprogrammēts minūšu skaits, kādā konkrētais ceļa posms būtu veicams saskaņā ar šajā posmā atļauto ātrumu. Ja auto veic distanci ātrāk, tā īpašnieks saņems sodu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu Par policiju, sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestāda Valsts policija.
Papildus ātruma mērīšanai, vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma pārbauda arī transportlīdzekļu tehnisko apskati, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA apdrošināšanu. Tāpēc ir būtiski pārbaudīt OCTA derīguma termiņu.
Atšķirības starp vidējā ātruma radariem un tradicionālajiem ātruma mērīšanas radariem
Vidējā ātruma radari un tradicionālie ātruma mērīšanas radari ir divas atšķirīgas tehnoloģijas, kas tiek izmantotas ceļu satiksmes kontroles un drošības uzlabošanā. Šeit ir galvenās atšķirības starp abiem veidiem:
- Tradicionālie ātruma mērīšanas radari veic ātruma mērījumus vienā konkrētā punktā uz ceļa. Tie sniedz informāciju par automašīnas ātrumu noteiktā brīdī.
- Vidējā ātruma radari mēra transportlīdzekļa vidējo ātrumu starp diviem noteiktiem punktiem uz ceļa, izmantojot laiku, kas nepieciešams, lai automašīna pārvietotos starp šiem diviem punktiem. Tas dod iespēju iegūt informāciju par transportlīdzekļa pārvietošanos visā šī posma garumā.
Fotoradaru loma sastrēgumu samazināšanā
Vidējā ātruma radari ir potenciāls instruments sastrēgumu samazināšanai un vienmērīgas satiksmes plūsmas veicināšanai uz ceļiem.
Vidējā ātruma kontrole var palīdzēt noteikt optimālo ātrumu noteiktā ceļa posmā, pamatojoties uz faktiskajiem mērījumiem par transportlīdzekļu vidējo ātrumu. Ja transportlīdzekļu vadītāji ievēro noteikto ātrumu, tas veicina vienmērīgu satiksmes plūsmu, novēršot pārāk lielas ātruma atšķirības starp transportlīdzekļiem un tādējādi samazinot sastrēgumus.
Vidējā ātruma kontroles datus var izmantot, lai prognozētu satiksmes plūsmu un veiktu nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos sastrēgumus.
Drošības uzlabošana uz ceļa
Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi datiem, 2023. gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, vidējā ātruma kontroles posmos ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 46%, savukārt negadījumu ar cietušajiem skaits samazinājies par 64%.
Vidējā ātruma radaru ieviešana var veicināt pozitīvas pārmaiņas, būtiski uzlabojot vadītāju uzvedību uz ceļa un nodrošinot atļautā ātruma ievērošanu. Atšķirībā no radariem, kas mēra ātrumu vienā punktā, vidējā ātruma radari sniedz būtiskāku ieguldījumu drošības uzlabošanā, sekmējot braukšanas disciplīnas ievērošanu ilgtermiņā.
Vidējā ātruma radari – karte
Līdz 2024. gada maijam vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas ir vai tiks ieviestas šādos valsts ceļu posmos:
- Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šoseja (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- Daugavpils šoseja (A6): no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km); aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km); no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
- Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šoseja (A9) no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km); no krustojuma ar autoceļu Tebra Kazdanga – Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
- Ventspils šoseja (A10) no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km); no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km); no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
- Valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
- Reģionālais autoceļš Cēsis – Vecpiebalga – Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km).
Vidējā ātruma radari ir nozīmīgs instruments ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nodrošinot plašu un pastāvīgu transportlīdzekļu pārvietošanās uzraudzību. Šie radari palīdz novērst ātruma pārkāpumus, veicina vienmērīgu satiksmes plūsmu un kopumā uzlabo drošību uz ceļiem. Ar vidējā ātruma radaru palīdzību var identificēt bīstamus braukšanas uzvedības modeļus un pieņemt preventīvus pasākumus, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus.
Nākotnē vidējā ātruma radari var tikt uzlaboti, lai nodrošinātu vēl efektīvāku un precīzāku ceļu satiksmes uzraudzību. Šie uzlabojumi var ietvert viedo tehnoloģiju un sensoru integrēšanu, kas ļauj veikt vēl precīzākus mērījumus un sniegt reāllaika informāciju par satiksmes plūsmu vai papildu funkciju ieviešanu, piemēram, automātisku braukšanas uzvedības novērtēšanu un drošības brīdinājumu sistēmas.
